Im. Kalniņš - 4. simfonija, 3.d. Grave molto, dir. L.Vīgners
IMANTS KALNIŅŠ - MARTS KRISTIANS KALNIŅŠ - Sitiet bungas / Бейте в барабан
Turaidas Roze - Svētku diena
Imants Kalniņš Dūdieviņš
Zakisu pirtina... (мультфильм с музыкой И. Калныньша)
Pūt vejini (фильм с музыкой И. Калныньша)
Admin Admin
Сообщения : 707 Дата регистрации : 2013-11-20
Тема: Re: Латышская музыка 20-21 вв. Ср 30 Апр 2014, 11:05
Георг(ий) Пелецис (Georgs Pelēcis) родился в 1947г. латвийский композитор и музыковед
Georgs Pelecis - Concertino bianco for piano and chamber orchestra in C major (III. d. – 10,33’)
"Vasaras ūdens vīzijas" koklētāju ansamblim
!! Georgs Pelecis «Blossoming Jasmine» for violin, vibraphone and chamber orchestra Soloists Andrei Pushkarev, vibraphone, and Jana Ozolina, violin
Georgs Pelecis - Christmas song
Admin Admin
Сообщения : 707 Дата регистрации : 2013-11-20
Тема: Re: Латышская музыка 20-21 вв. Ср 30 Апр 2014, 11:15
Рихард Дубра (Rihards Dubra) родился в 1964г. латышский композитор
Цитата :
Rihards Dubra
Dzimis 1964. gada 28. februari, Riga. Kopš dzimšanas un vel joprojam dzivo Jurmalas pilseta. No 1971. g - 1978. g. macas Jurmalas muzikas skolas klavieru klase. No 1978. g - 1982. g. macas Em. Darzina specialaja muzikas vidusskola teorijas nodala. No 1982. g - 1989. g. stude Latvijas Muzikas akademija kompozicijas klase pie prof. Adolfa Skultes. No 1985. g strada Jurmalas muzikas vidusskola par muzikas teorijas un kompozicijas pasniedzeju. No 1994. g - 1996. g. stude Latvijas Muzikas akademijas magistratura prof. Jura Karlsona klase. Stradajis par Rigas Sapju Dievmates baznicas ergelnieku (1994. - 1995.). Galvenie dailrades žanri – kora, simfoniska un vokali instrumentala muzika. Pamata raksta gariga satura muziku, izmantojot Bibeles tekstus vai tematiku. Liela interese par gregoriku, viduslaiku un renesanses muziku - šo laikmetu tehniskie panemieni tiek muzika sakauseti ar 20. gs. beigu minimalisma stilu un sonoristiku.
Galvenie skandarbi: Liela simfonija; cetras mazas simfonijas; Mesa fa# korim un orkestrim; “Missa Sinceritatis” tenoram, korim, obojai, ergelem un sitamajiem instr.; Koncerts orkestrim ar klavierem; “Musica plena” - 8 celliem; ”Sitivit Anima Mea” - (una sinfonia da camera) - baritona balsij, anglu ragam, 8 celliem un 2 kontrabasiem; “Angelus Domini” - kantate korim un ergelem; “Alma Redemptoris Mater” - skandarbs korim, ergelem un soprana saksofonam; “Oratio” - meditacija korim un marimbai; “Kakiša dzirnavinas” - vienceliena balets berniem; pari par 40 motetem korim; ergelu skandarbi; klavierminiaturas; dziesmas bernu koriem.
!!!. Trešais Liepājas koncerts (pirmatskaņojums) R. Dubra - Ave Maria V
Stasts par saules asaram (A Tale of the Sun`s Weeping)
Lūgšana
Rihards Dubra. Trešā Liepājas koncerta fināls
Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā. Septītās dienas komentārs- Rihards Dubra.
Etude (Dubra)
Admin Admin
Сообщения : 707 Дата регистрации : 2013-11-20
Тема: Re: Латышская музыка 20-21 вв. Ср 30 Апр 2014, 11:21
Андрис Дзенитис (Andris Dzenitis) родился в 1978г.
Visgrutakais ir uzburt muziku, neiesaistot taja savas personigas sapes, nacionalas ciešanas, politiskas intrigas, ilustrativas ainavas. Ta ir saruna par gara ekologiju. Skanam butu jaruna par arpasauligiem procesiem, fizikas un skaistuma likumsakaribam, netveramo. Par to, ko vardos nav iespejams izskaidrot vai aprakstit."
Dzimis Riga. Macijies E.Darzina muzikas skola (kompoziciju pie Petera Vaska, 1993-96). Par Sonati vijolei un klavierem Pamestie izpelnijies Latvijas Komponistu savienibas kamermuzikas opusu konkursa laureata titulu (1994). Ka Herdera stipendiats studejis kompoziciju Vines Muzikas un dramas augstskola pie Kurta Švertzika (Kurt Schwertsik, 1996-97). Studijas turpinajis J.Vitola Latvijas Muzikas akademija pie Petera Plakida (1997-99), tad Lietuvas Muzikas akademija pie Osvalda Balakauska (Osvaldas Balakauskas, 1999-2003), iegudams magistra gradu kompozicija. Piedalijies jauno komponistu seminaros Ivanova, Krievija (1995) un Bosvila (Boswil), Šveice (1996), papildinajies Stokholma pie Magnusa Lindberga, Pera Lindgrena un Benta Serensena (Magnus Lindberg, Pär Lindgren,Bent Sørensen, 2002). Darbi atskanoti gan Latvija, gan arzemes: festivala Baltic Breezes Over Malaysia (1996), festivala Warsaw Autumn (1997), festivala Gaida Vilna (1998, 2002), festivalos Spelplan Stokholma (2002), Maerzmusik Berline (2003) un citur. Aktivi strada muzikas kritika un publicistika. Lasijis lekcijas Londonas Gildholla muzikas skola (Guildhall School of Music, 2001) un Latvijas Kulturas akademija (2002).
Organize Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundaga. ORKESTRA MUZIKA: Alba (flautai, akordeonam, divam koklem un stigu orkestrim, 2003, ~17’), Stanza III, ‘innuendo’ (lielam simfoniskam orkestrim, 2000-02, ~27’), ‘Stanza II, ‘Super flumina Babylonis’ (trim alta balsim vai kontrtenoriem, stigu orkestrim un fonogrammai, 2001, ~31’), Koncerts cellam ar orkestri (1995-96, ~35’).
INSTRUMENTALA KAMERMUZIKA: Bang for Four (sitaminstrumentu ansamblim, 2002, ~16’), Pierrot (alta saksofonam, 2001, ~7’), Der Todeskeim. Der Lebenskeim (flautai un divam koklem, 2000, ~15’), Stanza I, ’31.12.1999’ (klavierem un stigu kvartetam, 1999, ~18’), Mate zeme (altam, 1997, ~15’), Senza barriera (divam klavierem un sitaminstrumentiem, 1996-97, ~ 16’), Lacrimae (vijolei, altam, cellam un klavierem, Emila Darzina pieminai, 1996, ~34’), Vai dzirdi mani?... (cellam, 1996, ~12’), Capriccio e contraverso (klarnešu kvartetam, 1995-96, ~19’), Arlekina gars (klarnetei, 1995, ~8’30”), Muzika mirušam putnam (klavierem, 1995, ~14’), Blakus... (baritonbasa akordeonam, 1995, ~13’), Sonate vijolei un klavierem „Pamestie” (1994, ~18’).
VOKALA KAMERMUZIKA: Verbum et Verbum (mecosopranam, 2000, ~9’).
KORA MUZIKA: Saule (jauktam korim, latviešu un lietuviešu tautasdziesmu vardi, 2001, ~17’), Four Madrigals by E.E.Cummings (astonbalsigai jauktai vokalai grupai, 2000, ~16’), Ave Maria (jauktam korim, 1998, ~12’), Asinsdziesma (solistiem, jauktam korim, ergelem un kamerorkestrim, tradicionals latinu teksts, 1996-98, ~46’).
SKATUVES MUZIKA: Eiripida tragedijas Elektra iestudejumam (Neatkarigaja teatri Skatuve, 2001), Laura Gundara lugas Siers un marmelade iestudejumam (Dailes teatri, 2000), Petera Petersona lugas Felikss un Felicita iestudejumam (Nacionalaja teatri, 1998), Petera Petersona lugas Neviena paša varda iestudejumam (Jaunaja Rigas teatri, 1996).